Ogres muzejā atklāj izstādi „Uguns stihijas desmitā dimensija”

Vairāk attēlu galerijā

Ogres Vēstures un mākslas muzejā šodien atklāja keramikas izstādi „Uguns stihijas desmitā dimensija”, kurā redzami 16 profesionālu keramiķu labākie darbi. Tie tapuši jūlijā Ogrē notikušajās Tekstila un keramikas meistardarbnīcās un plenērā. Izstāde būs apskatāma līdz 24.jūlijam.

Tekstila un keramikas meistardarbnīcas un plenēru „Uguns stihijas desmitā dimensija” Ogres rajonā jau desmito reizi organizēja Ogres Amatniecības vidusskola sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, Ogres mākslas skolu un podnieka Jāņa Zviedra meistardarbnīcu. Projektā iesaistījās gan profesionāli mākslinieki, gan studenti un bērni. Ogres Amatniecības vidusskolas direktores vietniece un pasākuma koordinatore Diāna Vernera pastāstīja, ka pavisam šovasar projektā darbojās ap 200 bērnu un pieaugušo, bet izstādē redzami tikai profesionālo mākslinieku labākie darbi, turklāt ne visi – lai parādītu veikumu pilnībā, būtu vajadzīgi trīs muzeji.

Izstādē apskatāmi profesionālu mākslinieku Imanta Ancāna, Gundegas Hāgendorfas, Rudītes Jēkabsones, Natālijas Laminskas, Ineses Līnes, Daiņa Lesiņa, Valdas Podkalnes,  Aināra Rimicāna, Gitas Ruģēnas, Ilonas Soļaņikas, Gundegas Strautmanes, Dagnijas Timules, Elīnas Titānes, Diānas Verneras, Solvitas Zāles un Aleksandra Zobena darbi. Informācija par māksliniekiem apkopota krāsainā bukletā.

Inese Līne projektā piedalījās jau ceturto gadu. Šīsvasaras veikumu māksliniece vērtē kā ļoti veiksmīgu – viņas darinātās vāzes apdedzinātas raku tehnikā tepat Ogrē, Latvijas Mākslas akadēmijas malkas ceplī Ikšķilē un Jāņa Zviedra malkas ceplī Ogresgalā. Kopumā iegūta tonāli niansēta skaistu darbu grupa – katras krāsns „devums” ir citādāks, uguns allaž taisa savu mākslu.

Keramiķis Imants Ancāns Ikšķiles cepli vērtē kā ļoti lielu ieguvumu, bet visvērtīgākais guvums no šīsvasaras simpozija esot kopābūšana ar interesantiem cilvēkiem, jo tieši savstarpējā saskarsmē esot tas „īstais smeķis”. Viss izdevies „pa skaisto”, ja neskaita paša radīto blīkšķi vienā krāsnī, kad sasprādzis vēl kārtīgi neizžuvis darbs. Bet steigā tā gadoties, ka cilvēki sadara ne pārāk gudras lietas, un arī „sprādzieni” piederot pie keramiķu ikdienas. I.Ancāns novēlēja, lai simpozijs notiktu arī nākamgad.